- Labdien, te portāla „Spoki” žurnālists! Kā jūs sauc? –
- Jānis – - Sakiet, kā jums izdevās izdzīvot, izkrītot pa septītā stāva logu? – - ... Jānis... – Padomju Krievija. Nupat beidzies Otrais Pasaules karš. Pēc ilgaka laika
atsākas mācības skolā. Pirmajā stundā klases audzinātaja vēlas uzzināt, ko
bērni darījuši kara laikā. Annuška: - Es palīdzēju hospitāliī kopt ievainotos – Skolotāja: - Vai, kāda tu malacīte! – Ivanuška: - Es palīdzēju kolhocā! Ar traktoru aru laukus – Skolotāja: - Nu tu esi īsts vīrs! – Volodja: - A es biju frontē, pienesu lādiņus lielgabaliem! – Skolotāja: - Nu, Volodja! Tu esi īsts mūsu dzimtenes varonis! Vai karavīri bija
priecīgi, ka tu tiem palīdzēji? Ko viņi tev teica? – Volodja atbild: - Gut, Voldemar, Gut!!!! – Tikko beidzies karš. Krievu zaldāts atgriežas mājās. Izkāpis no vilciena,
tas dodas cauri dzimtajai bērzu birzij, klausās dzeguzes kūkošanā un,
smaidīdams, pusbalsī saka: - Pazīlē dzeguzīte, cik tad man vēl gadus dzīvot soli! – No meža atskan: - Eins kuku, zvei kuku...feuer!!!!!! – Šaurs tiltiņš pāri aizai kalnos. Pie tā viena galā stāv ēzelis, bet otrā
krievu Zaporožecs. Abi ilgu laiku bļaustās un lamajas, kuram būs prieksroka,
pirmajam tikt pāri. Beidzot Zaporožecs neiztur un bļauj: - Es taču esmu mašīna, man ir prieksroka!!!! – Ēzelis iezviedzas: - Ja tu esi mašīna, tad es esmu zirgs!!!! – Kādam tēvam bija trīs dēli – divi gudri, un viens... Laimīgs! Divi cietumnieki sēž kamerā. - Par ko ta tevi iesēdināja? – viens jauta - Nu, es tur veikalu netīšam apzagu, kasi iztukšoju. Ko tu tādu nostradaji? – - Es darba vetā logu izsitu! – - Logu izsiti? Par to takš čokā nebāž! Kur ta tu strādā? – - Zemūdenē... -