ROZĀ PANTERAS.

Šoreiz stāsts nebūs par kādreiz populāro, neveiklo Francijas policijas komisāru Klūzo no   kinokomēdijas „Rozā Pantera”. Mēģināšu ieskatīties slavenākās mūsdienu dārglietu laupītāju bandas, kuru Interpols ir nodēvējis par Rozā Panteru bandu, iekšienē. Vismaz tik daudz, cik to ļauj skopā informācija plašajos tīmekļa laukos.

Rozā Panteras pirmo reizi uz pasaules noziedzības skatuves parādās pagājušā gadsimta 90 gadu sākumā. Precīzāk, 1993 gadā, kad kadā Londonas juvelierveikalā tie nozaga dimantus 500 000 britu mārciņu vērtībā ( apm. 570 000 eiro ). Zīmīgi, ka nozagtie dārgakmeņi tika noslēpti sejas krēma trauciņā, kā tas ticis attēlots 1963 gada filmā “Rozā Pantera”. Lieki piebilst, ka tas arī bija par iemeslu, lai izmeklētāji šo zagļu grupējumu nodevētu par Rozā Panterām.

Bandā, pēc Inerpola aplēsēm, patreiz aktīvi darbojas aptuveni 100 - 200 cilvēku. Tās kodols veidots no bijušās Dienvidslāvijas armijas un drošības dienestu darbiniekiem. Šos vīrus dēvē arī par Tito Zelta jaunatni. Dienvidslāvijas komunistu līdera Tito valdīšanas laikā šie jaunieši ieguva labu izglītību, tika fiziski labi trenēti un gatavoti dienestiem armijā un policijā. 1980 gadā, pēc Tito nāves, Dienvidslāvijā krasi mainījās politiska situācija, saasinājās dažādu nacionālo grupu nesaskaņas, kuras vēlāk noveda pie plašiem nemieriem, pilsoņu kara un pilnīgas valsts iznīcības pēc 1992 gada ieviestajām ANO sankcijām. Interesants fakts – banda savas zādzības pārsvarā veikusi tādās valstīs, kā Lielbritānijā, ASV, Francijā un Japānā. Tās ir valstis, kuras ANO ierosināja ieviest ekonomiskās sankcijas pret Dienvidslāviju!

Par pašu Roza Panteru dalībniekiem ziņas ir ļoti skopas. Tikai daži no grupējuma dalībniekiem ir nokļuvuši policijas redzes lokā, un tikai par trīs no viņiem ir zināms, ka tie ir arestēti. Lieki piebilst, ka neviens no aizturētajiem nekad nav apstiprinājis, ka pieder  Panterām!

Dažu zādzību izdarīšanas laikā ar videonovērošanas kameru palīdzību ir izdevies fiksēt noziedznieku sejas un vēlāk identificēt tos. Diemžēl, Inerpols atzīst, ka tas nekā daudz nav devis, jo šie cilvēki, neskatoties uz visām tiesību sargu pūlēm, tā arī nav notverti!

Bandas darbības stils ir patiesi unikāls un apbrīnas vērts. To atzīst vai visi izmeklēsanās iesaistītie speciālisti. Nevienā no izdarītajiem noziegumiem nekad neviens cilvēks nav nopietni cietis. Visas zadzības tiek izplānotas tik perfekti, ka Inerpola analītiķi zagļu darbību pat nosaukuši par mākslu! Tikai vienu reizi, 2012 gadā, Grieķijā trīs Panteras, pirms laupīšanas pētot kārtējā juvelierveikala izkārtojumu, radīja aizdomas policijas patruļai. Viens no policistiem pamanīja, ka šie trīs valkā parūkas. Mēģinot aizturēt aizdomīgos cilvēkus, izcēlas apšaude, kuras laikā tika ievainots viens no grieķu policijas virsniekiem. Visi trīs vēlāk tika notverti. Starp tiem bija arī   sieviete. Pēc laika viens no aizturētajiem, izbijis basketbolists, spēja no cietuma aizbēgt.

Šeit redzamie trīs Panteru dalībnieki, Dusko Poznan, Bojana Mitic un Milan Ljepoja, ir tie, kuri veica vienu no Panteru slavenākajām laupīsanām. Tā bija arī pirmā reize, kad Inerpolam, kurš jau bija izveidojis speciālu Rozā Panteru meklēsanas darba grupu, izdevās identificēt kādu no bandas locekļiem.

2007 gadā, gaišā dienas laikā Dubajā tika aplaupīts juvelierizstrādājumu veikals. Laupīšana ilga tikai 170 sekundes, diviem limuzīniem iebraucot veikalā cauri vitrīnu stikliem. Prom zagļi devās ar 9 000 000 miljonu eiro vērtu dārglietu kravu. Vēlāk abas automašīnas tika atrastas sadedzinātas. Par laimi Inerpola aģentiem, šoreiz zagļi pieļāva kļūdu. Vienam no auto, pirms aizdedzināšanas viņi aizmirsa atvērt logus. Līdz ar to, salons neizdega pilnībā, skābekļa trūkuma dēļ, un izmekletājiem izdevās iegūt derīgus DNS paraugus. Pēc tiem tika identificēti Dusko Poznan ( attēlā no kreisās ), Bojanu Mitic un Milanu Ljepoja. Vēlāk Dusko Poznan tika notvērts, kad viņš iekļuva autoavārijā Monako. Milanu Ljepju notvēra pēc plašas vajāsanas operācijas uz Francijas un Šveices robežas. Šis ir vienīgais fakts, ko man izdevās atrast tīmeklī, kad Rozā Panteras ir pieļāvuši kļūdu.

Bandas darbība, kā to min Muzeju drošības tīkla un lielu apmēru zādzību analītiķis Džonatans Sazonofs, ir ļoti komplicēta. “Zādzību nekaunība ir tieši viņu stilā”, saka minētais eksperts. Kaut vai tāds piemērs : pirms kārtējās dārglietu zādzības Francijas dienvidos, Panteras pirms nozieguma izdarīšanas nokrāsoja soliņu iepretī noskatītajam veikalam, lai uz tā neapsēstos kāds nejaušs nozieguma potenciālais aculiecinieks! Detektīvs  inspektors Jans Glasseijs no Šveices policijas izlūkošanas nodaļas zin stāstīt, ka Rozā Panteras darbojas ļoti organizēti un saskaņoti. Viņu starpā ir strikti nodalīti pienākumi. Vieni pēta un ievāc informāciju par iespējamajām zādzību vietām, citi veic šo vietu izlūkošanu, apzin drošības sistēmas, darbiniekus, apkārtnes situāciju. Nākamie skurpulozi izplāno noziegumu. Pavisam citi cilvēki veic  pašu zādzību. Tālāk sāk darboties kaut kas līdzīgs loģistikas nodaļai, kura palīdz zagļiem pazust no notikuma vietas, veic nolaupīto dārglietu transportēšanu, glabāšanu un vēlāk arī pārdošanu. Daudzi uzskata, ka Panteru sazagto pārdot ir ļoti grūti, vai pat neiespējami. Izrādās, ka nemaz tik traki nav. Dārgakmeņi tiek sadalīti un pārdoti pa daļām, metāli pārkausēti vai Panteru juvelieru pārtaisīti par pavisam citām rotas lietām. Lieta darīta. Tos vairs neviens nevar identificēt, un tie tiek pārdoti pat legālā tirgū. Minētais Šveices policists gan atzīst, ka daudzi mākslas priekšmeti nokļūst melnajā tirgū un praktiski uz visiem laikiem ir zuduši sabiedrības acīm.

Nobeigumā vēlos padalīties ar Britu dokumentālo filmu producentes un žurnālistes Havanas Markingas iegūtās nelielās intervijas atziņām, kuras tā ieguva, 2013 gada septembrī, Melnkalnē. Viņai bija izdevies sameklēt vienu no Panteru dalībniekiem, kurš sevi sauca par Miku Novaku. Aptuveni piecdesmit gadus vecais vīrietis stādījās priekšā kā Panteru seifu un elektronikas speciālists.

Lūk, fragmenti no Novāka stāstītā

“mēs nekad nenodaram cilvekiem pāri, mēs tikai paņemam viņu bagātības”.

“reizēm man liekas, ka viss, ko mēs darām, tiek plānots tā, lai atņemtu vērtības tiem, kuri deviņdesmito gadu sākumā izpostīja un sagrāva mūsu valsti Dienvidslāviju”,

“mēs brīvi darbojamies visā pasaulē no Londonas līdz pat Singapūrai. Mēs varam brīvi pārvietoties ar viltotiem dokumentiem, kur vien vēlamies, pārtopot no parasta veikala kravēja, līdz pat golfa spēlētājam izmeklētā miljardieru golfa klubā. Kad darbs ir padarīts, mēs atgriežamies savās mītnes zemēs Balkānu reģionā un dzīvojam tur pavisam mierīgi, pateicoties viltotiem dokumentiem un korumpētiem valsts ierēdņiem”.

(info no “ the Guardian”  2013 gads ).

P.S.

Pēc Interpola aplēsēm, Rozā Panteras kopš 1993 gada ir veikuši vairāk kā 350 zādzību. Viņu nolaupīto dārglietu aptuvenā kopējā vērtība ir 3 miljardi 300 miljoni eiro. Vairāk, nekā iespaidīgi!

Nav komentāru

Komentēt